Posts by Maksims Žigunovs

The final report of the project “Creation of Education module “Climate changes” in Liepaja University” was approved in July 2016.

The Project has been started in April 2015. During the Project were created and approbated 4 study courses – “Climate technologies”, “Use of renewable resources”, “Modelling of environment processes” and “Practical solutions of environmental engineering”. Study courses are oriented on the solution of engineering technologies for reducing of CO2 and contribute to use more renewable energy technologies. There are used modern and innovative computer technologies for developing skills of promoting global data projection, modelling and simulation by creating forecast of environmental factors. Significant role in the project plays the use of modern laboratory equipment such as solar collectors, thin layer evaporation equipment etc.

During the project several seminars and workshops for various target groups were organized and there were designed open-access training materials.

Also after the end of the project development process the study has been continued for professional bachelor study program “Management and Engineering of Environment and Renewable resources”, life-long learning and other programs and also for the research in the Institute of Science and Innovative Technologies and Faculty of Science and Engineering.

Participants of the project took part in the annual national education, innovation and technology conference “LatSTE`2016” – carrier in the digital age” which took place on 25-26 September, 2016 with their report ‘The Use of IT in the Climate Education’.

Ar noslēguma pārskata apstiprināšanu 2016. gada jūlijā ir noslēgusies projekta „Izglītības moduļa „Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē” īstenošana.

Projekts tika uzsākts 2015. gada aprīlī. Tā īstenošanas laikā ir izstrādāti, aprobēti un pilnveidoti četri studiju kursi- Klimata tehnoloģijas, Atjaunojamo resursu izmantošana, Vides procesu modelēšana un Praktiski risinājumi vides inženierzinātnēs. Studiju kursi ir orientēti uz inženiertehnisko risinājumu apguvi, kas vērsti uz CO2 izmešu samazināšanu un atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu. Kursu apguvē tiek izmantoti inovatīvi datorprogrammu komplekti, kas veicina globālo datu projektēšanas, modelēšanas un simulācijas prasmju apguvi, veidojot vides faktoru prognozi. Būtiska loma kursu pilnveidē ir arī mūsdienīga laboratorijas aprīkojuma (piemēram, plāno kārtiņu uzputināšanas iekārta, saules kolektori u.c.) izmantošanai.
Projekta īstenošanas laikā notikuši vairāki semināri dažādām mērķauditorijām, izstrādāti brīvpieejas mācību materiāli.

Arī pēc projekta noslēguma turpinās izstrādāto studiju kursu īstenošana un pilnveide profesionālā bakalaura studiju programmā „Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija”, moduļa kursu elementu izmantošana citās studiju programmām un mūžizglītībā, kā arī pētniecības tēmu turpināšana Dabas un inženierzinātņu fakultātē un Dabas zinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūtā.
Projekta dalībnieki ar referātu „Informācijas tehnoloģiju izmantošana klimata izglītībā” piedalījās ikgadējā nacionāla mēroga izglītības, inovāciju un tehnoloģiju konferencē „LatSTE`2016”- karjera digitālā laikmetā”, kas notika 2016. gada 25. un 26. septembrī.

Sestdien, 27. februārī, no 10:00 līdz 16:00, Liepājas Universitātē Kr.Valdemāra ielā 4 notika seminārs “Vides procesu modelēšana un atjaunojamo energoresursu potenciāls, tā apguves iespējas Latvijā”.
Semināru vadīja Liepājas Universitātes projekta „Izglītības moduļa „Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē” lektori MBA Viesturs Kalniņš un Mg. ing. Maksims Žigunovs.

Seminārs bija sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā notika Viestura Kalniņa lekcija par Latvijā pieejamiem atjaunojamo energoresursu veidiem un to ieguves tehniskajiem risinājumiem –termālajiem saules kolektoriem, fotovoltiskiem paneļiem, hidroelektrostacijām, vēja turbīnām, siltumsūkņiem u.c. Otrā daļa bija Maksima Žigunova praktiskā nodarbība / lekcija, kuras laikā apmeklētāji izveidoja globālā klimata simulāciju, ūdenstilpņu 3D modeļus ar piesaistītiem ūdens avotiem un simulēja plūdu modeļus, lai novērotu vai ūdens līmenis pie noteiktiem nosacījumiem pacelsies virs upes krasta līmeņa. Šī praktiskā nodarbība / lekcija bija organizēta līdzīgā veidā kā tā tiek pasniegta Liepājas Universitātes studentiem – pielietojot mūsdienīgu un daudzfunkcionālu vides procesu modelēšanas programmatūru.

Semināra fotogrāfiju galerija:

Projekta Izglītības moduļa “Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē komanda prezentēja projekta ietvaros izstrādātos studiju kursus. To mērķis ir iemācīt studentus analizēt apkārtējās vides faktorus, veikt prognozes un praktiski darboties ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Projekta ietvaros tika izstrādāti četri studiju kursi. Liepājas Universitātes lektors Viesturs Kalniņš stāstīja par augstākās izglītības lomu atjaunojamo energoresursu apguves veicināšanā, uzsverot inovatīvu un alternatīvu risinājumu nozīmi: “Svarīgi jaunos speciālistus iepazīstināt un informēt par iespējām un attīstības tendencēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā, lai studenti, kļūstot par inženierijas jomas speciālistiem, jau zinātu potenciālās nozares iespējas, perspektīvas, izmantojamās tehnoloģijas, materiālus un metodes.”

Pēc rezultātu prezentēšanas notika diskusija par izglītības moduļa “Klimata pārmaiņas” izveidi Liepājas Universitātē. Bioloģijas zinātņu doktore Māra Zeltiņa par diskusijas rezultātu: „Bija svarīgi iepazīstināt prakšu vietu nodrošinātājus un potenciālos darba devējus no uzņēmumiem un pašvaldības ar aspektiem, kam tiek pievērsta uzmanība, gatavojot speciālistus vides jomā, dzirdēt jautājumus un ieteikumus. Ne mazāk svarīgi bija arī tas, ka seminārā tika prezentēti gan Latvijas Universitātes, gan Liepājas Universitātes īstenoto projektu rezultāti. Tas deva iespēju labāk izprast klimata pārmaiņu būtību un vienoties par turpmāk darāmo klimata izglītības nodrošināšanā.”

Abi projekti, par kuru rezultātiem tika diskutēts seminārā, izstrādāti ar Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstu.

Projektā “Izglītības moduļa “Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē” uzsākts darbs pie brīvpieejas mācību materiālu izstrādes ar mērķi iepazīstināt plašāku sabiedrību ar lekciju kursā “Vides procesu modelēšana” apskatītajām tēmām.

Izstrādātie materiāli tuvākajā laikā būs pieejami projekta interneta vietnē un dos iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar iespējām, izmantojot mūsdienīgu programatūru, veidot globālā klimata modeļus un veikt globālo klimata pārmaiņu simulāciju. Tiks apskatīta arī ūdenstilpnes modelēšana (ūdens tilpnes 3D modeļa sagatavošana, plūdu simulācija, ūdens masu kustības kartes veidošana, u.t.t).

Veiksmīgi aprobēts lekciju kurss “Vides procesu modelēšana”, kurš ir izstrādāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta “Izglītības moduļa “Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē” ietvaros. Lekciju kursu izstrādājis un aprobējis projekta eksperts un lektors Maksims Žigunovs.
Pirmdien, 11. janvārī, un piektdien, 15. janvārī, 3. un 4. studiju gada studentiem, notika kursa “Vides procesu modelēšana” noslēguma daļa 2015. gada rudens semestrim.
Kursa ietvaros, 2015. gada rudens semestrī, 2 reizes nedēļā, studentiem tika piedāvāta arī iespēja apmeklēt konsultatīvos seminārus.
Kopumā var secināt, ka studiju kurss nebija viegls, jo katrā nodarbībā studentiem bija jādarbojas ar datoriem un specifisku programmatūru bez iepriekšējas pieredzes. Ar to viņi iepazinās tikai kursa “Vides procesu modelēšana” lekcijās. Neskatoties uz šo faktu, studenti informāciju uztvēra labi un apguva visu pasniegto vielu.
• Veidot globālā klimata modeļus;
• Veikt klimata pārmaiņu prognozes simulāciju;
• Veidot klimata prognozes kartes;
• Veidot klimata atskaites publicēšanai WEB vidē;
• Modelēt ūdens tilpnes;
• Modelēt ūdens kustību ūdens tilpnēs;
• Strādāt pie pilsētas vienkāršota 3D modeļa;
• Modelēt ūdens kustību ārpus modelētajām ūdenstilpnēm;
• Pielietot plūdu simulācijas modeļus, izmantojot pašu veidotus 3D modeļus;
• Modelēt ūdens kustību, kas ir atkarīga no modeļa robežu nosacījumiem (piemēram, ūdens līmenis, ūdens konkrētas tilpnes perimetrā, u.c.);
• Pievienot ūdens tilpnes modeļus GIS objektiem un topogrāfiskām kartēm;
• Modelēt no rūpnīcu skursteņiem izmesto gāzu izplatīšanos pie noteiktiem meteoroloģiskiem apstākļiem;
• Pielietot meteoroloģisko apstākļu failus modeļa ietvaros;
• Veidot 3D vizuālo attēlojumu gāzu kustībai atmosfērā;
• Pievienot gāzu emisiju modeļus topogrāfiskām kartēm.

Veiksmīgi aprobēts lekciju kurss “Klimata tehnoloģijas”, kurš ticis izstrādāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta “Izglītības moduļa „Klimata pārmaiņas” izveide Liepājas Universitātē” ietvaros. Lekciju kursu izstrādājis un aprobējis projekta eksperts un lektors Ivars Javaitis. Lekciju kursā apskatītas sekojošas tēmas:
– CO2 atgūšanas sistēmas un to pielietojums industrijā;
– Biogāzes pārstrādes sistēmas un to pielietojums industrijā;
– Dzeramā ūdens sagatavošanas process un notekūdeņu attīrīšanas process;
– Fizikālā un ķīmiskā tvaiku nogulsnēšanas sistēma;
– Dažādu sensoru darbības principi un to izmantošana;
– Vispārīgais fizikas un optikas īss pārskats kontekstā ar apskatāmajām tēmām.

Kurss veiksmīgi aprobēts un veikta studējošo aptauja, kuras rezultātā secināts:
– Lekciju kursa tematikai ir salīdzinoši viegli sekot, kursa izklāsts ir secīgs;
– Kursa saturs ir pietiekošā mērā izstrādāts un materiāli novērtējami, kā lietderīgi studiju procesā;
– Secināts, ka nepieciešams kursu papildināt ar vairāk praktiskajām nodarbībām;
– Lekciju kursa saturs ir motivējošs lai turpmāk iedziļinātos apskatītajās tēmās.
– Studējošo aptauja liecina, ka izstrādātais kurss varētu būt piemērotāks studiju programmas otrajā kursā, tādējādi dodot iespēju padziļināti apgūt kursa tematiku līdz mācību programmas beigām.

Kopumā secināms, ka studējošie novērtējuši atzinīgi izstrādāto kursu “Klimata tehnoloģijas”, tas ir izstrādāts pietiekamā apjomā, ir interesants apgūšanai un lietderīgs turpmākajām studijām un potenciāli darbam pēc studiju beigām.

Foto: Ģirts Gertsons

Foto: Ģirts Gertsons

Foto: Ģirts Gertsons